30.septembrī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē varēs iepazīt Jāņa Ķepīša (1908- 1989) klaviermūzikas mantojumu.
Ievērojamais latviešu skaņradis daudzpusīgi attīstījis muzikālo dzīvi Latvijā, darbodamies no 1930. gadiem kā plaši pazīstams atskaņotājmākslinieks, komponists un konservatorijas (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) mācībspēks.
Latvijas Komponistu savienības rīkotajā pasākumā “Kas tālāk notikās?” klausītāji dzirdēs Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā esošo Jāņa Ķepīša rokrakstu atskaņojumu pianistes Noras Lūses tulkojumā. Programmu papildinās Noras Lūses muzikoloģijas jomā veiktā pētījuma “Jānis Ķepītis jaunajiem pianistiem (2022)” atvēršana. Ekspresizstādē pie ieejas Zelta zālē varēs aplūkot vairākus komponista rokrakstus fotoattēlos. Pasākumu kuplinās Jāņa Ķepīša dēla Anduļa Ķepīša līdzdalība. Ieeja pasākumā bez maksas.
Nora Lūse darbojas kā pianiste, muzikologs, pedagogs un ir zinātnisku publikāciju un vairāku monogrāfiju autore. Beigusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru klasi (1971) pie Jutas Daugules, studējusi klavierspēli konservatorijā Rīgā (1971-1974) pie prof. Igora Kalniņa un absolvējusi Maskavas konservatorijas klavieru klasi (1978) pie prof.
Tatjanas Nikolajevas un aspirantūru (1980) pie prof. Leonīda Roizmana. Ir mākslas zinātņu doktore, Dr.art. (1985) un pedagoģijas zinātņu doktore, Dr.paed. (2003). 1980.gadā kļuvusi par Dž. B. Viotti starptautiskā pianistu konkursa laureāti, veikusi virkni ieskaņojumu Latvijas radio fondos (J. Brāmss, F. Lists, S. Prokofjevs, J. G. Mītelis, J. Vītols, A. Žilinskis u.c.). Kopš 2003.gada darbojusies starptautiskajā izglītības programmā Socrates Erasmus un vadījusi mūzikas pedagogu profesionālās pilnveides kursus.
Nora Lūse iedibinājusi Jāņa Norviļa starptautisko jauno pianistu konkursu Madonā (2011) un no 2012.gada ir direktore Rīgas Starptautiskajam jauno pianistu konkursam.